Ap Vidusjūru dzima, uzplauka un nomira neskaitāmas civilizācijas, tāpēc to pamatoti sauc par tūkstoš tautu šūpuli. Ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ tai joprojām ir liela nozīme vairāku valstu ekonomikā, jo tā ir viena no kuģojamākajām jūrām uz mūsu planētas.
Fakti par Vidusjūru
- Vidusjūra šķiet tīra tikai tad, kad peldat kaut kur Spānijas vai Grieķijas piekrastē. Patiesībā no visām jūrām tā ir visvairāk piesārņota.
- No visām pusēm sauszemes ieskautā Vidusjūra apskalo 22 valstu krastus — vairāk nekā jebkura cita.
- Vietām Vidusjūras dziļums pārsniedz piecus kilometrus.
- Vairāk kuģu atrodas Vidusjūras dibenā nekā jebkura cita dibenā (interesanti fakti par jūrām).
- Vidusjūras piekrastes līnijas garums ir aptuveni 46 tūkstoši kilometru, kas ir gandrīz divas reizes garāks par visas Āfrikas kontinenta piekrastes līnijas garumu.
- Vidusjūra izveidojās, kad Gibraltāra šaurumā nogrima klinšu masa, un okeāna ūdeņi dažu gadu laikā aizpildīja milzīgu ieplaku.
- Senajā Romā cilvēki šo jūru sauca nevis par “Vidusjūru”, bet par “Mūsu”. Tomēr tad daži cilvēki varētu apstrīdēt savas tiesības uz šo jūras telpu.
- Turcijā šo jūru sauc arī par ne-Vidusjūru — turki to sauc par balto.
- Viesuļvētru laikā viļņi Vidusjūrā sasniedz septiņu līdz astoņu metru augstumu (interesanti fakti par viesuļvētrām).
- Vidusjūras klimata dēļ bieži var redzēt mirāžas.
- Pēc Suecas kanāla izrakšanas, kas savienoja Sarkano jūru ar Vidusjūru, starp šīm jūrām notika floras un faunas apmaiņa (interesanti fakti par Sarkano jūru).
- Vidusjūras ūdeņos dzīvo vairāk nekā piecarpus simti dažādu zivju sugu.
- Vidusjūras platība ir lielāka nekā daudzu Eiropas valstu platība. Tomēr ne tikai Eiropas.