Ne visi putni ir migrējoši, daži no tiem dod priekšroku pavadīt savu dzīvi vienā un tajā pašā vietā. Tomēr nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi liek dažiem putniem ik pa laikam mainīt dzīvesvietu, ziemā izbēgot no pieejamās barības trūkuma. Šāds dzīvesveids, iespējams, nav ļoti vienkāršs, taču daba noteikti zināja, ko viņa dara, pielāgojot tos šādiem tālsatiksmes lidojumiem.
Interesanti fakti par gājputniem
- Migrācijas procesā tie pārvietojas pa Zemes magnētisko lauku, lai neapmaldītos.
- Tās pašas sugas putni, kas dzīvo dažādos reģionos, var būt gan migrējoši, gan mazkustīgi. dzīvesveids (interesanti fakti par putniem).
- Dažreiz tikai daļa iedzīvotāju ir migrējoši. Iestājoties ziemai, zilie sīļi, piemēram, daļēji lido uz dienvidiem, bet daži īpatņi paliek uz ziemu.
- Ornitologi ir pierādījuši, ka arī gājputni orientējas pēc saules un zvaigznēm, tāpat kā senie jūrasbraucēji. Un diezgan veiksmīgi.
- Pilnībā neizprotamu iemeslu dēļ putni parasti atgriežas no ziemošanas daudz ātrāk, saglabājot lielāku lidojuma ātrumu nekā lidojot uz siltāku klimatu.
- Daudzi putni ielido iekšā. V-veida ganāmpulki, jo šī forma samazina gaisa pretestību, atvieglojot lidojumu.
- Pīles lidojumu laikā parasti uztur ātrumu 100–120 kilometru stundā, un pīles pat paātrinās līdz 150–160 kilometriem stundā.
- Ne visi gājputni ir migrējoši. Pingvīni, piemēram, migrē peldot (interesanti fakti par pingvīniem).
- Daudzi gājputni savas dzīves laikā veic attālumu, kas salīdzināms ar attālumu no Zemes līdz Mēnesim.
- Migrējošie putni. putni atgriežas no ziemošanas, jo vietas, kur tie lido ziemošanai, ir ļoti populāras putnu vidū, un pēc 3-5 mēnešiem viņiem beidzas barība.
- Pirms garā ceļojuma lielākā daļa gājputnu cītīgi ēd, pieņemoties svarā. Pēc tam šīs tauku rezerves tiks izlietotas lidojuma laikā, jo putnu uzmanību reti novērš barība. Dažas to sugas, pirms lido uz ziemošanu, iegūst ievērojamu masu, kļūstot divreiz resnākas.
- Garākie migrācijas ceļi ir pie arktiskajiem zīriņiem. Oficiāli reģistrētais šo putnu lidojuma uz ziemošanu rekords bija gandrīz 22 000 kilometru. Tas ir vairāk nekā puse no zemes ekvatora diametra.
- Gadā migrējošie putni nobrauc vidēji 25 000 kilometrus.
- Cilvēki jau sen ir pamanījuši, ka daži putni maina savu biotopi dažādos gada laikos. Apmēram pirms 2300 gadiem Aristotelis rakstīja par gājputniem (interesanti fakti par Aristoteli).
- Zosis paceļas pāri visam migrācijas laikā. Tie pamanīti līdz 9,1 kilometra augstumā. Viņi pat var lidot pāri Himalajiem, augstākajai kalnu grēdai. Ne visas lidmašīnas var sasniegt šādu augstumu.
- Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka lidošana ķīļa formā palīdz dzērvēm un gulbjiem ietaupīt līdz pat 20% no lidojumā iztērētās enerģijas.
- Gājputni vienmēr atrod ligzdas daudzu tūkstošu kilometru attālumā.
- Daži gājputni lido tikai naktī, citi tikai dienā, un daži spēj lidot visu diennakti, ik pa laikam atpūšoties.
- Gandrīz visi putni migrē kā daļa no ganāmpulka, taču ir arī vientuļnieki. Tiesa, to ir maz.