Āfrikas nīlzirgu dzīvnieki joprojām pārsteidz pētniekus līdz pat šai dienai. Neviena cita dzīva radība uz Zemes nav līdzīga viņiem, šiem neparedzamajiem milžiem, kuri pusi savas dzīves pavada ūdenī. Ziņkārīgi tūristi no visas pasaules ierodas safari uz Āfriku, lai savām acīm redzētu šīs apbrīnojamās radības, neskatoties uz visām ar to saistītajām grūtībām.
Interesanti fakti par nīlzirgiem
- Tie tiek saukti arī par nīlzirgiem, un abi nosaukumi tiek uzskatīti par pareiziem.
- Pieauguša nīlzirga svars var pārsniegt 4 tonnas.
- Savādi, bet zinātnieki uzskata, ka vaļi ir tuvākie nīlzirgu bioloģiskie radinieki.
- Pirmos rakstiskos ierakstus par nīlzirgiem pirms aptuveni 2,5 tūkstošiem gadu veica romieši.
- No šiem dzīvniekiem baidās pat krokodili – pieaugušais nīlzirgs spēj šo rāpuli pārkost uz pusēm (interesanti fakti par krokodiliem).
- Nirstot zem ūdens, speciālie vārsti nīlzirgu nāsīs bloķē ūdens iekļūšanu degunā, tāpēc tie nešņāc, peldot atpakaļ uz virsmu.
- Tie var aizturēt elpu 3-5 minūtes, iegremdējot zem ūdens.
- Nīlzirgi dzīvo tikai saldūdenī. Daži pētnieki tos ir redzējuši arī jūrās, pie upju grīvām, taču šādos apstākļos šie dzīvnieki parasti neuzkavējas.
- Tiem ir ļoti smalka dzirde, un viņi labi dzird gan zem ūdens, gan uz sauszemes.
- Nīlzirgi parasti lielāko dienas daļu pavada ūdenī, izkāpjot uz sauszemes jau krēslas stundā.
- Dažkārt nīlzirgu mātītēm mazuļi piedzimst ūdenī, nevis uz sauszemes.
- Pieaugušais nīlzirgs spēj atvērt muti tik plaši, ka attālums starp augšējo un apakšējo žokli ir 1-1,5 metri.
- Uzturoties uz sauszemes, viņu ķermenis dehidratējas ātrāk nekā jebkura cita zīdītāja uz Zemes.
- Nīlzirgi pa nakti dažkārt noiet 10–12 kilometrus vai pat vairāk, meklējot pārtiku.
- Nīlzirgi aug un pieņemas svarā visu mūžu, kas savvaļā sasniedz 40 gadus un nebrīvē līdz 50.
- Vecāki nīlzirgi dažkārt mirst badā pēc tam, kad tiek pilnībā noslīpēti viņu molāri, kas nepieciešami barības malšanai.
- Pieaudzis dzīvnieks dienā patērē 50–60 kilogramus barības.
- Nīlzirgi patiešām ir diezgan lēni dzīvnieki gan ūdenī, gan uz sauszemes, taču īsas distances spēj skriet ar ātrumu. līdz 30 km/h
- Šo dzīvnieku āda ir viena no stingrākajām dzīvajām radībām.
- Īso kāju dēļ labi barots nīlzirgs dažreiz pieskaras zemei ar nokarenu vēderu.
- Barošana pārsvarā uz augu pārtikas produktiem, izņemot aļģes, nīlzirgus, tomēr labprāt savā uzturā iekļauj antilopes, jaunus krokodilus un citus dzīvniekus.
- Nīlzirgu ādā nav apmatojuma, un tās biezums sasniedz 4 centimetri.
- Neskatoties uz to, ka nīlzirgu medības ir vispārēji aizliegtas, dažas Āfrikas ciltis turpina to darīt, turklāt izmantojot primitīvus ieročus, piemēram, šķēpus un paštaisītas harpūnas.
- Nīlzirgu zīlītes ir veidotas kā burts «T ».
- Saules laikā tie kļūst sārti, līdzīgi valzirgiem (interesanti fakti par valzirgiem). Starp citu, viņu sviedri ir pilnīgi sarkani.
- Līdz 1/8 no pieauguša nīlzirga svara (līdz pustonnai) nokrīt uz tā ādas.
- Nīlzirgi vienmēr aizsargāt savus mazuļus, bet tajā pašā laikā viņi var viegli nogalināt svešiniekus.
- Dažas Āfrikas ciltis ražo zobu protēzes no nīlzirgu ilkņiem.
- Šo dzīvnieku zobi ir daudz stiprāki nekā ziloņu zobi, jo tajos ir augsts dentīna saturs (interesanti fakti par ziloņiem).
- Nīlzirgi vajadzības gadījumā var iztikt bez barības līdz 2–3 nedēļām.
- Viņiem trīs metrus garajā vēderā ievieto līdz 200 kg barības.
- Pēc mazuļa piedzimšanas nīlzirgu mātīte nevar iestāties grūtniecības laikā vēl pusotru gadu.
- Jaundzimušais nīlzirgs sver līdz 50–55 kg.
- Senie ēģiptieši par galvenajiem lauku iznīcinātājiem uzskatīja nevis siseņus, bet nīlzirgus.
- Āfrikā šie dzīvnieki, pēc statistikas datiem, nogalina cilvēkus biežāk nekā krokodili.
- Āda nīlzirgi ražo dezinficējošu enzīmu. Tas palīdz viņiem ātri sadziedēt brūces, neskatoties uz to, ka viņi dzīvo galvenokārt netīrā ūdenī un bieži cīnās savā starpā.
- Pieaugušam nīlzirgam dabā nav dabisku ienaidnieku, izņemot cilvēku. Taču viņu mazuļi dažkārt kļūst par citu plēsēju upuriem.
- Cilvēkam nav iespēju izbēgt no nīlzirga.
- Šie radījumi ēd tikai uz sauszemes augošu zāli, bet ūdensaugus viņi neēd vispār.
- Arheoloģiskie atradumi liecina, ka senči mūsdienu cilvēki ēda nīlzirgus pirms 2 miljoniem gadu.
- Nīlzirgu āda ir tik izturīga un bieza, ka cilvēki Āfrikā pat iemācījās no tās izgatavot īpašus apļus dimantu, pasaulē cietākā minerāla, pulēšanai. Tiesa, ādas apstrādes process šiem nolūkiem aizņem apmēram 6 gadus (interesanti fakti par minerālvielām).
- Nīlzirgu zobi ir cietākais dzīvnieku izcelsmes materiāls pasaulē.
- Pigmeju nīlzirgi ir 15 reizes mazāki par pilna izmēra līdziniekiem, to svars ir 180-280 kg.
- Kādreiz Vidusjūrā Kipras un Krētas salās dzīvoja arī pigmeji nīlzirgi, taču tie izmira pirms simtiem tūkstošu gadu.
- Sudānā vietējie iedzīvotāji uzskata nīlzirgus par tumšo spēku iemiesojumu, un tāpēc viņi no tiem baidās.